header-int

RELASAUN ENTRE HAHALOK FUMA TABAKU NO SANIEMENTU FIZIKU UMA NIAN HO AKONTESIMENTU MORAS IRA BA LABAR

Kamis, 30 Sep 2021, 15:34:54 OTL - 803 View
Share

RELASAUN ENTRE HAHALOK FUMA TABAKU NO SANIEMENTU FIZIKU UMA NIAN HO AKONTESIMENTU MORAS IRA BA LABARIK TINAN 1-5 IHA CENTRU SAÚDE MANATUTO, POSTO ADMINISTRATIVU MANATUTO, MUNICIPIO MANATUTO TINAN 2020.

1. Frediana Filomena De Oliveira Soares

2. Mariana Freitas

3. Cesaltino Maria Pires

FACULDADE SAUDE PUBLIKA, UNIVERSIDADE DA PAZ

Abstraktu: Insidensia infeksaun respiratório aguda (IRA) iha nasaun desenvolvido 0,29% (151 miliaun) ho nasaun Industria 0,05% (5 miliaun), no dadus Ministério Saúde hatudu katak prevalensia moras IRA iha tinan 2016 hamutuk 585,096 kazu, iha tinan 2017 prevalensia IRA hamutuk 562,336 kazu, no iha tinan 2018 prevalensia IRA hamutuk 582,150 kazu. Total husi 13 Municipio. 942 kazu. Objetivu husi peskiza ne’e atu hatene hahalok fuma pasivu, hahalok fuma aktivu, ventilasaun, kontaminasaun anin iha uma laran, no densidade okupante ho akontesimentu moras IRA iha Centru Saúde Manatuto, Posto Administrativo Manatuto, Municipio Manatuto, Tinan 2020. Metodo ida ne’e uza metodo kualitativo, populasun ba peskiza ne’e mak hanesan labarik ho idade 1-5 iha Centro Saude Manatuto, ho amostra hanesan foti representante husi populasaun hamutuk 200 mak foti amostra 36 respondente. Teknika Analiza dadus iha peskiza ida ne’e uza teknika Korelasaun multipu. Tuir resultadu peskiza hatudu katak relasaun entre variavel hahalok fuma tabaku (X1) forsa los, ba variavel Y (moras IRA) hamutuk rX1Y = 0,764, nomos atu hatene kontribuisaun variavel X1 ba iha Y ka koefisien determinante = r2x100% ou 0,7642x100% =58,36%, iha restu maka 41,64%, variavel saniamentu fisiku uma nian (X2) forsa los ba moras IRA (Y), hamutuk rX2Y = 0,902, ho hetan kontribuisaun variavel (X2) ba (Y) ou koefisien determinante = r2x100% ou 0,902 x100% =81,36% no nia restu mak 18,64% no hatudu katak relasaun entre variavel hahalok fuma tabaku (X1) no saniamentu fisiku uma nian (X2) forsa los ba vaiavel (Y) moras IRA. No kontribuisaun variavel X1 ba X2 ou koefisien determinante = r2x100% = ou 0,8062 x 100%= 64,96%, no hela restu hamutuk 35,04%. Konkluzaun husi peskiza ne’e katak iha Centro Saude Manatuto, Posto Administrativo Manatuto, Municicpio Manatuto, katak komunidade sira seidauk komprende didiak konaba hahalok fuma tabaku, saniamentu fisiku uma nian no moras IRA, no rekomenda ba Ministrio Saude atu serbisu hamutuk ho pesoal saude iha Centro Saude Manatuto atu halo programa no fo informasaun klaru ba komunidade sira konaba atendementu moras IRA.

Liafuan Save: Hahalok, Saniamentu Fisiku Uma nian, Moras IRA.

Detailu bele klik iha ne'e

Unidha Universidade da Paz nudar instituisaun Superior edukativus nebe realiza apredizazen, pesquizas, no sai servidor/pengabdian ba sidadaun sira hodi fiar metin ba direitu fundamental ema nian, tuir normas Universal sira no konstituisaun RDTL
© 2024 Universitas da Paz Follow Universitas da Paz : Facebook Twitter Linked Youtube